Es gribētu, lai tu mani Uz rokām nēsa un iemidzini Es gribētu, lai tu zvani Un pasūti picu ar šķēlīti manis! Es gribētu, lai tu mani Aiz rokas ved un ceļu parādi Kur apklust baznīcu zvani Un liekuļot pārstāj aitu gani Lai kopā ar mums drusku apsēstos Parunātu vārdos patiesos Tā, lai acis pavērtos - Redzētu gaismu un pavasari! Bet nebūs jau vairs neviens Kam tur vajadzēs... Debesis vaļā, bērni Celiet somas plecos! Es jau tur reiz biju, tik pa īstam nepaspēju! Debesis vaļā, bērni Celiet somas plecos! Es jau tur reiz biju, tik pa īstam nepaspēju! Bet nebūs jau vairs neviens Kam tur vajadzēs... Es gribētu, lai tu mani Uz rokām nēsā un iemidzini Es gribētu, lai tu zvani Un pasūti picu ar šķēlīti manis! To kopā ar zvēriem tu ēdīsi Priecāsies, smiesies un, varbūt, pat dejosi Tā, lai papēži iedurtos Ielauztu krūtis un saplēstu dvēseli Bet mēs uz to visu skatītos Smaidītu vienā ritmā Kratītos un kliegtu līdz debesis pavērtos Bet nebūs jau vairs neviens Kam tur vajadzēs... Bet nebūs jau vairs neviens Kam tur vajadzēs... Debesis vaļā, bērni Celiet somas plecos Es jau tur reiz biju Tik pa īstam nepaspēju Debesis vaļā, bērni Celiet somas plecos Es jau tur reiz biju Tik pa īstam nepaspēju Debesis vaļā, bērni Celiet somas plecos Es jau tur reiz biju Tik pa īstam nepaspēju Debesis vaļā, bērni Celiet somas plecos Es jau tur reiz biju Tik pa īstam nepaspēju Debesis vaļā, bērni Celiet somas plecos Es jau tur reiz biju Tik pa īstam nepaspēju Debesis vaļā, bērni Celiet somas plecos Es jau tur reiz biju Tik pa īstam nepaspēju Bet nebūs jau vairs neviens Kam tur vajadzēs...