Krīt debesu aizkars tukšā visuma priekšā
Uz galda glāze ūdens un viss tajā iekšā
Tik maz ir vajadzīgs šai plašumā telpas
Jo lielāka pasaule jo vairāk trūkst elpas
Kā nosargāt gleznu ko aplaupa ota
Balts audekls dzīves ir košākā rota
Smagi kruzuļu putni tavu tukšumu dala
Šī dzīve nav krasts tā ir vientuļa sala
Tev ir jāiet un jāiet tikai paliec uz vietas
Tev pieder dzīvot mīlēt vien trīs lietas
Aiz rītdienas nekas nesāksies no jauna
Būs kā mūžīgi bijis dzims brīvība no kauna
Tava nemaņa un kritieni liek atgriezties un sākties
Līdz debesis glāzē iemācas neapmākties
Un mazais visums pār tevi kā modinoša rasa nolīst
Tavi pieredzes kilometri ir tikai viens solis
Divas pasaules caur tavu esamību traucas
Tās it kā ir viena taču nekad nesajaucas
Garām glāzei uz nakti ved nāves noblietēta taka
Tur it kā vajadzētu beigties bet izlien mēness un ir
Tev aka
Ir vai nu meli vai nemeli tikai nav patiesības
Tu negribi nomirt jo nav tādas beigties gribas
Kaut kam tuvam bet neredzamam tu čuksti:
Es nāku
Jo tu zini ka nomirt ir vienīgais sākums
Nav debesu aizkars tava visuma priekšā
Uz galda glāze ūdes un zvaigznes iekšā
Aiz loga zem ielas dus tava svētā kauli
Viņš debesīs lūdz lai kļūsti par sauli
Tikai nopūties un ej savā tālumā tuvā
Tik daudzi taču palika guļot un neatguvās
Tev nevajag vairāk kā palikt uz vietas
Dzīvot mīlēt un nemirt vien trīs lietas