Draudzene tava ir tik trausla Vasara tava ir tik īsa Un assaras lija... tava vientuļā Ak, tava vientuļā Un assarās augstprātība tava vientuļā. Dienā tava ēna Naktī otrā puse Rītos tava elpa Un assaras lija... tava varenā Un assaras lija Ak, tava varenā Un assarās mazdūšība tava varenā. Kā es skumu tā visa dēļ Ak, es kā skumu tā visa dēļ Pavisam nedaudz. Nedaudz, bet atkal par daudz. Un pretīgi. Un gribas vēl. Un ļoti gribas. Un ir pretīgi - Kāda, kāda viņa ir? - Tāda, kurai labi (!) ... Kālab klusē tu to tā? Par to es raudu. Ne vienmēr, bet gandrīz vienmēr. Tas ir labākais, ko varu izdarīt. Man šķiet Un assaras lija... mana apslēptā Un assaras lija Ak, mana apslēptā Un assarās gļēvulība mana apslēpta Nevienu reizi neesmu skatījies kā tagad, nu... tas ir labākais, līdz šim, kas sanācis Un tomēr... es sev vēl nepatīku Baroju savu slimo cilvēku ar tavām asarām es skumstu, skumstu... Man nekad nesasniegt TO Un es dilstu... Bet kālab klusē tu to tā?(!)