Man nav ne jausmas, Par ko man vajadzētu priecāties – Apkārt vieni vienīgi bardaki. Tad paceļu acis no avīzes un pasmaidu, Man nav, par ko skumt. Cik daudz bija lietu, uz kurām Mums nebija nospļauties, Bet, lūk, viņiem ir uz visu. Nočiepju aptiekā odekolonu un pasmaidu, Man nav, par ko skumt. Mana dvēsele ir kā Trojas zirgam puncis – Daudz tajā vietas. Skūpsts bez mīlas Vai vēl vienkāršāk – Inese Armanda. Viņa klusējot pastiepj man roku. Tā ir sieviete, kurai pirms manis Vēl neviens nav pulsu taustījis. Mana sieviete ir kā Trojas zirgam puncis – Daudz tajā vietas.