Pacelties pār mājām augstāk Lai ļaudis jūt, cik tāls tu Un greizsirdībā, lauzīdami rokas Līdz asinīm viens otru noplēstu Un muļķībā, kas pārņem viņu Galvas sasistās, lai ārā nebāztos Viņš izprātojis ceļam apmales No tām lai nost viņš nenoveltos Bet tu (bet tu, bet tu, bet tu, bet tu) Bezspēcībā salūzuši Pelēki, līdz nāvei kaili Noputējuši un saplēsti līdz asinīm Šis nav jums Un lai muļķībā, kas pārņem viņu Galvas sasistās, lai ārā nebāztos Viņš izprātojis - viss ir mūžīgs Bez spārniem nevar aizlidot Bet tu nāc! Lai paliek bars pēc tevis Rokas staipīdami, acis bolīdami Tev jāaiziet no tiem! Pacelties pār mājām augstāk Lai ļaudis jūt, cik tāls tu Un greizsirdībā, lauzīdami rokas Līdz asinīm viens otru noplēstu Un muļķībā, kas pārņem viņu Galvas sasistās, lai ārā nebāztos Viņš izprātojis ceļam apmales No tām lai nost viņš nenoveltos Bet tu nāc! Lai paliek bars pēc tevis Rokas staipīdami, acis bolīdami Tev jāaiziet! Bet tu nāc! Lai paliek bars pēc tevis Rokas staipīdami, acis bolīdami Tev jāaiziet no tiem!