Eliots
"Centieties uztvert... E"
L, I
"O"
T
"U!"
Jā
Es kaut ko meklēju todien, bija rudens pirmais putenis
Pastaigas mērķis bija mūžam sirmais utenis
Kur Kuzņecova krūzītes grēdā kraujas rūpīgi
Kamēr Rīgas otrā malā nojauc Kuzņecovu rūpnīcu
Uz krāmiem lēnām krita lielas, slinkas sniega pārslas
Katra lete pastāstīs tev simts un vienu stāstu
"Singer" šujmašīnas galds un ērenpreisu sēdekļi
VEFa pastiprinātāji un lēti geišu vēdekļi
Te padomjlaiku slidas lepni šūpojas uz nagliņas
Tās tirgotājam iemainīja kāds žūpotājs par aliņu
No tukšās pažobeles viņš tās izracis pēdējās
Kurš atcerās vairs to ka viņš bij izlases spēlētājs
Tātad ejam tālāk; kas tas par krāmu?
To kā nevaidzīgu te atstiepa pagājšvakar dāma
No žurnāla vāka, lūpām saldākām par aspartāmu
Tā ir tā džentlmeņa sirds, kas tic vēl pasakām
"Pievērsiet uzmanību vārdiem"
Aha, aha, jā
"Klausieties, klausieties, klausieties, klausieties
Klausoties... A"
N, S, I, S, jā.
Manā zāļu skapītī laiks, un ir
Laiks, kad to patīrīt vajag. Alus un asaru
Pudeles, kuras es te tīrot kustinu, tukšas šķind, un
Plates tagad turu istabā, jo esmu drusku slims
Durvis čīkst. Tā ir laba zīme
Zāles nepalīdz, kad ceļu no putekļiem savu paradīzi
Bet rokot nezini, ko tu tur pamanīsi
Nopūšot putekļus no tās grāmatas vāka, kas ir tava dzīve
Varbūt tās svars ir tikai putekļu svars?
Un paliek piere tā kā gludeklis karsta, vaļā visi logi
Pagātnes balsis kliedz tad skaļāk nekā pistoles, kad
Vējš aiznes to visu prom, paliek plikas rokas!
Varbūt tas viss ir tikai slikts joks, ka viss, ko
Karinām mēs kaut kur augstu, sāk ar laiku krist nost
Un tad, nopūšot putekļus, paceļ kāds cits to
Un atkal sākas viens un tas pats, jā, es pis to
Manā zāļu skapītī laiks, skaists
Laiks, spožas naktī ir zvaigznes. Alus un asaru
Pudeles atkal blakus ir pilnas, nakts ir silta
Laiks beigt, jā, es rakstu par ilgu
"Yeah, Yeah. Mhm! Nāc šurp!"
Hip-hop!