Guli
Guli, manu meitiņ, sapņa viducī, rudzu puķei ziedot rudzu šūpulī
Guli, nebaidies par to, kas uz ielas, te viss ir droši
Ir prom sliktās domas un pagultē visi mošķi
Meitiņ, slēdz ārā gaismu (guli)
Durvis ir ciet un arī visi logi
Tiem, kas klusi guļ zem segas naktīs, dieviņš visu dod
Es ceru, tev būs skaisti sapnīši
Es tikmēr skriešu uz darbiņu, tur esot kaut kas saplīsis
Lai tevi nebiedē nakts, kura nolaižas virs Latvijas
Tu zini, pie tevis vienmēr būs mana galastacija
Tagad aizver savas actiņas
Guli, manu meitiņ, sapņa viducī, rudzu puķei ziedot rudzu šūpulī
Šovakar mans darbs būtībā ir iznest pāris mordas
Pāris biznesmeņus nosūtīt biznesā, bļeģ, uz morgu prom
Bet tu tikmēr (guli), to vajag nostrādāt klusi
Man ir koriši, laiks un vieta, kur var nogrābt to kuci
(Ņem visu, ko tev vajag!) Ko tik man nesola līķi
Labāk būtu bijis no sākta gala nesolīt, viss, nes prom līķi (guli)
Kustamies uz kaktiem, kuros ir atstātas citas zosis
Ar pārāk lieliem kumosiem kaklā
Braucam
Guli, manu meitiņ, sapņa viducī, rudzu puķei ziedot rudzu šūpulī
Nākamais klients raud
Brēc (nevajag)— esot sieva, esot bērns
Viņš appisa bosu, jo grib, lai tie kaut ko ēd (nevajag)
Trenēta acs, manai lodei nekad nav to žēl
Mans boss savā lokā nekad nepiedod to sērgu
Kad netīra nauda nāk, tātad visa spēle ir tāda
Tu paskaties pa logu un redzi, ka ir rēķini klāt
Pie kājam (guli), kad savu dirsu mēģini glābt
Tad dzirdi, kā tētis beidz vēl vienu bēdīgu stāstu
Guli, manu meitiņ, sapņa viducī, rudzu puķei ziedot rudzu šūpulī
Pēdējā pietura ir netālu, noliekam bembi kaut kur
Kur bija brīva vieta, bez liekas reklāmas
Un tu jau (guli), kaut tikko stāvēji
Smīnu nomainīja bailes par dzīvību tikai mirkli pirms šāviena brīža
Nagls bija, suka, zaglis, neriskē – nevinnē tips
Asinssūcējs, čupakabra, gatavs, cik tad tur tā darba
Tfu, puškas Daugavā, zvans un kontā nauda klāt
Vēl tikai viena cīga un mājas; nekādu galvassāpju
Guli, manu meitiņ, sapņa viducī, rudzu puķei ziedot rudzu šūpulī
Ceļš ved uz mājām, kad jau jauns aust rīts
Atmiņā atbalsojas šāvieni, kas galvā sīc
Ienāku istabā, tu (guli) paklausīgi
Tik ciešā miegā, ka liekas, to varu sataustīt
Skaistāko būtni pasaulē pustumsā klusu es pētu
Tevis dēļ darīšu visu, līdz es būšu bez spēka
Gatavs kā krustu nest grēku, tik tālu, cik spētu
Nedomājot, cik tādas pašas meitiņas šai naktī palikušas bez tēva
Kuš, kuš, kuš, kuš, kuš
Guli, guli, guli
Guli, manu meitiņ, sapņa viducī, rudzu puķei ziedot rudzu šūpulī
Mums, pieaugušiem, šonakt aizliegts aizmigt
Mums nomodā par saviem bērniem būt