Es piedzēros!
Jā, jā, jā... PKI. Liec aiz auss!
Jā... es zināšu! Č, č, č, č...
Mazais latviešu puika, es spļāvu akās!
"Kur ir tas mazais kroplis?" Re, kur es stāvu, es atnācu
Paskaties, kas no manis sanāca, paskaties - es esmu labāks!
Kabatās tiem, kas runā sūdu, metu granātas
Bikses un cepure kalpo jau kā otra āda
Tu zini to, ka šitā manta man ir ļoti dārga!
Tu ne sūda nesaproti, es varētu lasīt lekcijas
Es griežu samplus, it kā taisītu sekcijas, dzirdi mani?!
Hiphopā tev ir jēga, ja? Kāda tā būtu?
Scēna ir pilna ar meļiem, kas stāsta, ka jūt!
Kas stāsta, ka hiphops ir medijs, ka tas ir svēts
Ka katrs mirklis un rinda ir paša asins vērts...
Ja tev būtu ko teikt un vēstīt tautām
Tu justu kā tajā brīdī tev iet līdzi es jau sāku!
Raksti par rajonu, par meiteni vai sevi pašu
Es to dzirdu katru dienu! Viss ko no tevis prasa -
Domā ar galvu. Kam tas vajadzīgs? Nemāku spriest
Grūti pateikt, kāpēc rakstu, kad man nenāk miegs
Tagad katrs ir īsts, līdz pasaka vārdu
Kļūst par pravieti, līdz tevī citi saskata tādu
Repa revolūcija? Pastāsti man kaut ko jaunu!
Reperi staigā maskās viens otram taustot pautus!
Es par to vairs taisos neteikt ne vārda
Tūkstošiem patiesības nesēju. Es stāvu
Starp karaļiem ar jaunām drēbēm un kaut kā mērdēju
To vēlēšanos repakiem nākt un plauktā sēdēt.!
Patiesība nepastāv! Tas reps ir tukšāks
Par tādu, kur ir krutas mašīnas un sekss ir brutāls!
Visi soldžeri, kas cīnās pret aklumu
Ir aklāki par sasistu pasātu, rīstās bez asuma!
Es tur biju. Tur iekšā bij tukšums
Situ ar āmuru, piecēlos un tiesā bija klusums
Es jums visiem jutu to sūdu, bet man kauns teikt
Es biju tāds pats, kādi tagad ir daudzi feiki
Varbūt es palīdzēju tam viltus kultam dzimt?
Es labāk dzirdu batlā simtus kulstām simtus
Nevis zaļus reperus bez jēgas par jēgu
Mācot daudzas lielas meitenes un zēnus un bērnus, es biju
Par nieku gudrāks par jums visiem pirms tiem gadiem
Skaitīju kā bērns tēmas, kuras garām simtiem paiet!
Te, kur klausītāji nomainās kā zeķes ātri
Nejaušības uzcēlušas maniem darbiem trepes pāri
Un es, domājot, ka viss, kas jāpasaka, pateikts
Dzirdu muļķus, rakstot rīmes - tādas tā kā sasteigtas -
Par tukšumu, domājot, ka stāsta ko jaunu
Paliekot neapzinādamies kā zem lāsta tos ļaudis
Liekas - kā var īstāk skanēt šitais bass un kiks;
Tas liekas īsti tik ilgi, cik ilgi pats tam tic