Kā teica pasaules bagātākais cilvēks:
"Es laikam esmu kādam tur, augšā, iepaticies"
Tas bija skaists sapnis, bet tagad jāiet gulēt
Es pamostos un Viņa mostas man blakus
Uzvelku džointu, Viņa – jostu un auskarus
Maijs. Aiz loga laiks tāds vasarīgs. Cenšos kādu sazvanīt
Pa TV rāda amatvīru un viņš man stāsta aplamības
Jo viss, kas man ir vajadzīgs, bez svešas varas manī mīt
Un par to jūtos gandarīts. Es
Uztītu vēl un būtu stounā kā Duglass
Bet svinēt nav laika – priekšā lielākas uzvaras
Istabā vēss, bet Viņa ienāk un uzsmaida
Bezrūpīgs rīts, bet, zini, miers mani uztrauc
Paranoja dzenā aplī kuro gadu jau?
Kaudze apšaubāmu paziņu, maz labu draugu
Uzticību nenopirksi – to zin' mani ļaudis
Nodevību neaizmirstu. Pofig, viss ir jauki
Dienas bez stresa. Liekas Es esmu
Harmonijā. Nemainīšu mieru pret besi
Elpoju pilsētu un jūtos kolosāli
Kolosāli. K-K-K-Kolosāli
Dienas bez stresa. Liekas Es esmu
Harmonijā. Nemainīšu mieru pret besi
Elpoju pilsētu un jūtos kolosāli
Kolosāli. K-K-K-Kolosāli
Es Viņu mīlu un Viņa mani mīl. Tātad
Uz visu dzīvi mums tagad viss būs pizdata
Uzticams par spīti tam, ka dāmas līp klāt man
Viņa saldi iemieg, bet pa Teiku klīst prāts mans
– "Tu atkal savu dzeju raksti?"
Mūzu gaida vājie. Es pie Viņas eju pats
Divdesmit seši no tiem Teikā klīstu sešus gadus
Mazāk guļu, vairāk muļu. Bīts ir sekundants
Nakts ir tieši vienu dienu par īsu
Kad mīli, tad viss liekas pa īstam
Sastindzis laiks un Teika snauž
Apzinos laimi. Tai beigu nav. Punkts
Mīlestība nenomirs. Tā ir viena un mūžīga
Un tāda ir būtība
Dienas bez stresa. Liekas Es esmu
Harmonijā. Nemainīšu mieru pret besi
Elpoju pilsētu un jūtos kolosāli
Kolosāli. K-K-K-Kolosāli
Dienas bez stresa. Liekas Es esmu
Harmonijā. Nemainīšu mieru pret besi
Elpoju pilsētu un jūtos kolosāli
Kolosāli. K-K-K-Kolosāli
Atvadu vārdi neko nemaksā
Bez Tevis īsti nekas nepastāv
Tā ir kā puse no cilvēka – puse no sirds
Es gribēju, lai dzirdi
Atvadu vārdi neko nemaksā
Bez Tevis īsti nekas nepastāv
Tā ir kā puse no cilvēka – puse no sirds
Es gribēju, lai dzirdi