Es skumjas sviedu dziļā ezerā
Es skumjas metu debess zilumā
Man nevajag tavu ziņu, tavu zvanu
Un man nevajag tevi blakus, jo ir palicis par smagu
Ja ņemu tevi atpakaļ, veca dziesma skan
Skumjas acis šovakar nav meitenei, bet man
Pat sev izraku bedri, tu man padevi lāpstu
Laimīgas beigas beidzas ar kapeņu stāstu
Ceļamies pusdienlaikā atceļam plānus
Visiem paceltas acis, mums ir paceltas glāzes
Es vedu atmiņas par tevi savā bagažniekā
Lai tev nav jāņem lāpsta un jāaprok tas manā vietā
Un visas tavas lietas
Ko man ar tām tagad iesākt
Ko man ar tām tagad iesākt
Ko man, ko man tagad iesākt
Es skumjas sviedu dziļā ezerā
Lai manu sirdi tās vairs nemocītu
Bet tās kā viļņi nāca krastmalā
Lai jaunām skumjām mani apveltītu
Es sēžu domāju viens pats
Un zini, kas ir?
Runāt ar tevi ir kā iedot piranjai pirkstu
Tevis dēļ stikla kalnā jātu ar dimanta zirgu
Bet man nav zirgs tikai fiksītis no Imantas tirgus
Riepas slīd, mani ielas mīl
Bet tu nemīli mani
Pieprasīts, čiepas līdz
Bet neviena netīk man
Visa miesa, kas nav tava
Liek man justies netīram
Tā nav tava seja, bet gan fūre
Kas nāk pretī man
Es vedu atmiņas par tevi savā bagažniekā
Lai tev nav jāņem lāpsta
Un jāaprok tas manā vietā
Un visas tavas lietas
Ko man ar tām tagad iesākt
Ko man ar tām tagad iesākt
Ko man, ko man tagad iesākt
Es skumjas sviedu dziļā ezerā
Lai manu sirdi tās vairs nemocītu
Bet tās kā viļņi nāca krastmalā
Lai jaunām skumjām mani apveltītu
Es skumjas sviedu dziļā ezerā
Lai manu sirdi tās vairs nemocītu
Bet tās kā viļņi nāca krastmalā
Lai jaunām skumjām mani apveltītu