A piektdienas rītā Viņa brauca uz Madonu No vistālākās Latgales Pa taisno caur Aglonu A tur mēs satikāmies Runājāmies, strīdējāmies Gandrīz sakāvāmies Un tad, tad mēs beidzām Un tad viņa teica – Raimi, a tu nekad vairs Nebūsi laimīgs Raimi, a tu nekad vairs Nebūsi laimīgs Raimi, a tu nekad vairs Nebūsi laimīgs Raimi, Raimi, Raimi, Raimi Raimi, a tu nekad vairs Bet mani taču mani taču Nesauc par Raimi Vakarā viņa uzdāvināja man Divas neļķes A kas tās bija no rīta – Tatatata tikai tādi Da kaktusa kāti Bet es, es taču gribēju Vienkārši atpūsties Vienkārši atpūsties Šūpolēs šūpoties Un karuselī vizināties Bet paņem mani uz Londonu Nununununu Paņem Mani uz Amsterdamu Dadadadada A tikai trešdien brauksim uz Rīgu Man ceturtdien jāsatiek mammu Piektdiena bija jauna diena Piektdien bija jāsatiek tevi Piektdiena bija īstā diena Lai kristu, kristu, kristu, kristu A piektdienā mēs atceramies Ko kurš ņēmis, ko kurš devis Un piektdien tu man atkal atgādini Bet pieturi, lai es nesasistos Raimi, a tu nekad vairs Nebūsi laimīgs Raimi, a tu nekad vairs Nebūsi laimīgs Raimi, a tu nekad vairs Nebūsi laimīgs Raimi, Raimi, Raimi, Raimi Raimi, a tu nekad vairs Bet mani taču mani taču Nesauc par Raimi