No skumjām aizsala logi Par krusu pārvērtās vējš Pat karstākās pirtis un krogi, Šīs krustceles neizkausēs No asarām piebrieda durvis Nav nozīmes aizbultēt ciet Tās neatvērtu pat burvis, Kaut būtu iemīlējies Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu Tik pārlieku baltu un liegu Lai zem lavīnām meklētu viņu - Savas mīļotās sirdsapziņu Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu Tik pārlieku baltu un liegu Lai zem lavīnām meklētu viņu - Savas mīļotās sirdsapziņu No dusmām aizdegās zārdi Ar sausiem solījumiem Bet steigā izteiktie vārdi Nu kļuva par karavīriem No naida sadrupa sienas Apslāpētām emocijām Un visas parastās dienas Tad tapa par labākajāma Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu Tik pārlieku baltu un liegu Lai zem lavīnām meklētu viņu - Savas mīļotās sirdsapziņu Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu Tik pārlieku baltu un liegu Lai zem lavīnām meklētu viņu - Savas mīļotās sirdsapziņu. Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu Tik pārlieku baltu un liegu Lai zem lavīnām meklētu viņu - Savas mīļotās sirdsapziņu. Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu Tik pārlieku baltu un liegu Lai zem lavīnām meklētu viņu - Savas mīļotās sirdsapziņu.