Tas, ka nedegšu Ellē šķiet pašsaprotami
Bet reizēm pretējo man liek saprast godam
Tā dzīve, manu ticību viegli atkarodama
Kā stipra amazone, līdz sviesti atkal nosaka
Visu, jo skaties – es varu saprast atziņas
Atrakt atmiņas, un rakstīt garas, saspringtas
Rīmes, kurās ticība manis labad atdzimst
Bet joprojām būšu parasts mūzikas fanāts
Garmatains, slinks, kurš pa ceļam kūciņas pagrābs
Teiks, ka vairs nepīpēs, un tūlīt pat savāks
Atkal vienu no drauga, līdz dūmi ir galā
Teikšu, ka saņemšos, bet jūtu, ka pofig
Tā būs arī ar skolu, līdz es kļūšu ka Kosķiks
Vienalga pēc tam sēdēšu pie TV ar riepu
Tie parastie cilvēki laiku tērē ar Dievu
Nevis domājot šito, vai arī rakstot šito
Cerot stundas darbu pēc tam atdot diskos
Sakot – "Pisos gadus, smagi radot visu šo!"
Varam runāt pozitīvi kā zem kokaīna
Saprast prosta dzīvi, bet tagad jau es prosta smīnu
Jo puse jau aizmirst to, kad iziet vodka tīra
Un stājas uz eskalātoru nākamajā rītā
Nopērk tam biļeti nākamajā strīdā
Līdz Ēdene nav klāt, bet pārāk tālu drīzāk
Un Elle ir tuvu, un arī vāji stāvi līdzās
Reizēm man šķiet, ka arī maucu uz to pusi
Uz tīru iznīcību, tur, kur graustus uzkopusi
Nāve, bet, zini, tomēr viss ir galvā, pareizi?
Ja jutīšos ātrs, tad sanāks kaut kā sasteigt
Un tagad es domāju, ka es eju baigā pakaļā
Šajā brīdi prāta spēks ir vairāk saskatāms
Skatoties apkārt, bet gribas staigāt patvaļā
Vajag tikai ideju, ja vajag tikai izeju
Veidojas okeāns, kad savas es tev izleju
Tauta būtu mēma, ja zinātu, cik tā spējīga
Tieši tāpēc viņas dzīve ir it kā jēdzīga
Ja tev tas nepatīk, tad pasaki to acīs
Kad kustās uzacis, es zinu – esi zadzis
Atbalsti dievus un esi kā lelle
Saki, ko domā, ja ne – tad ej Ellē
Ja tev tas nepatīk, tad pasaki to acīs
Kad kustās uzacis, es zinu – esi zadzis
Atbalsti dievus un esi kā lelle
Saki, ko domā, ja ne – tad ej Ellē
Tad, kad savas dziesmas saucu par neko labu
Mans vienīgais arguments bij', ka es to varu
Es vēl nepazīstu dzīvi, kaut norit jau dekāde
Bet atkārtosies tas, kas notika repā
Nenokā radīju šo, lai arī cik smiekli plūstu
No 1 santīma 10 var viegli gūt
Jo viss, kas apkārt radās no 1 šūnas
Zini, viss ir iespējams, ja ir bezgalīgs Visums
Tāpēc manas idejas neskar erudīts likums
Un to es paņēmu, kad dzīve deva izvēli
Manas drēbes un sapņi ir XXL izmēra
Es beidzot atradu izeju, man gribējās zīmēt
Ar mūziku, lai pastītos uz ideju dzīvē
Galvenais darīt kā gribu, un savu nesasteidzu
Bet daži saka, ka pat to daru nepareizi
Grib mest man sāli kā kaut kādi kulināri
Bet cik daudzi dzīvot šeit šādi turpinātu
Zinot, ka šī dzīve ir unikāli unikāla
Ja tev tas nepatīk, tad pasaki to acīs
Kad kustās uzacis, es zinu – esi zadzis
Atbalsti dievus un esi kā lelle
Saki, ko domā, ja ne – tad ej Ellē
Ja tev tas nepatīk, tad pasaki to acīs
Kad kustās uzacis, es zinu – esi zadzis
Atbalsti dievus un esi kā lelle
Saki, ko domā, ja ne – tad ej Ellē