Es nesasniedzu grāmatas beigas Zeme griežas zem manām kājām un strādā kā skrejceļš Vajag pašam gādāt, lai veicas Par spīti tam, ka gribi telefonu, bet dāvanā - peidžeris Vai kādreiz būs gana labi? Man ļoti gribās tagad darīt darbu, bet darbs dara mani Kā lai pacel līmeni kā pavasara pali Paprasi, ja vari, zinu, ka tam pamatā ir gadi Man vajadzēja sākumā jebkādu, tad lētu un tad dārgu Man vajadzēja karjeru, tad bērnus un tad zārku Laiks, tad, kad nevajag, iet par lēnu, tad par ātru Ko man darīt, lai es spētu būtu tam pāri? Pajautā man kaut ko vieglāku Dažreiz šķeit, ka vien pa apli iet Kaut kā nepietiek un pāri nepaliek Ļauj man cauri laikam skriet Lai dzīve man garām nepaiet Darbi, darbi, kaut ko ceļam tā kā kastes Par spīti evolūcijai mēs ķeram savas astes Rūpīgi numurējot ķermeņus un pases Ar panākumiem spēlējam ķerenes kā plates Visu laiku perifēju septiņas kā klases Pavasarī nepamani ceriņus un apses Kas jādara, jādara, brienam celiņus un takas Mums visiem ir uz kaut ko lielas cerības kā rags Man godīgi beidzot pat sanāk laiks vienu reizi Lai pēc darba es šovakar paspētu aiziet uz veici Bet es iekrītu prosta gultā un aizmiegu uzreiz Tāpēc ej, man laikam vajag vienu breiku Laiks man garām skrien, nekad nepietiek Laiks man garām skrien, nekad nepietiek Laiks man garām skrien, nekad nepietiek Laiks man garām skrien Dažreiz šķeit, ka vien pa apli iet Kaut kā nepietiek un pāri nepaliek Ļauj man cauri laikam skriet Lai dzīve man garām nepaiet