Mēs šaurā lokā, šaurā lokā
Tik šaurā lokā, šaurā lokā
Ārkārtīgi spokains likās tas marta rīts
Tas marta rīts un beigu beigās
Jau pēc mēneša uzauga mans gabarīts
To ņemu līdzi, kad eju veikt es
Pirkumus un asociācijās kavējos
Par salaveci, jo tagad kā treniņš
Ir mums - pēc acīm atpazīt savējos
Tu arī redzi to
Cik ļoti šaurs ir mans loks
Un savdabīgs tad, kad to
Pasaules kontekstā no
No - nolem vērot?
Jau senatnē vietējiem
Bija dzinulis dziedāt dziesmu
Un maskās vēl biedēt iet
To ļauno garu
Pārsteidz mani šīs paralēles
Kaut citādi tveram mēs
Bet maskās redz' varam vēl
Tos svētkus svinēt
Laikam mēs - tā kaluma
Kas galu galā zin, ka
Vērojot no tāluma
Mūs neatminēt, jo mēs
Sen norūdīti neziņā par to, kas
Tālāk būs, tālāk būs
Spēka dziesmu dziedam, vēzējot tās rokas
Kaladū, kaladū
Sen norūdīti neziņā par to, kas
Tālāk būs, tālāk būs
Spēka dziesmu dziedam, vēzējot tās rokas
Kaladū, kaladū
Kaladū, kaladū, kaladū, kaladū
Skrollēju savu skrollējamo acīm sārtām
Paskaties jau arvien ātrāk
Un kamēr leju, leju savu lejamo, te arvien ātrāk
Pasaule turpina pārtapt
Spogulī žilbina sirmi mati bārdā
Vecākiem pilngadība vecvecāku kārtā
Kaut arī nav man tas posms
Uz karnevāliem kad nasks
Viņu dēļ nevilcinos
Un fiksi uzlieku masku
Katram, kas ir tuvumā
Bet sev nav grūti pat divas
Un viss gludi pa dzīvi
Un tik viegli kļuva man
Sajūtot, ka elpot var brīvi
Šaurā lokā - nu relatīvi
Sen norūdīti neziņā par to, kas
Spēka dziesmu dziedam, vēzējot tās rokas
Sen norūdīti neziņā par to, kas
Tālāk būs, tālāk būs
Spēka dziesmu dziedam, vēzējot tās rokas
Kaladū, kaladū
Sen norūdīti neziņā par to, kas
Tālāk būs, tālāk būs
Spēka dziesmu dziedam, vēzējot tās rokas
Kaladū, kaladū
Kaladū, kaladū, kaladū, kaladū