Tu, mana vienīgā - tas ir daudz
Būt Tevis cienīgam - tas ir daudz
Kad kopā iemiegam - tas ir daudz
Un mani apbur kaut vai tas, kā Tevi sauc
Katrreiz, kad kopā mēs mostamies - acīs smaids
Viss savās vietās ir nostājies - acīs smaids
Pat, ja man apkārt viss postā ies - acīs smaids
Viņa atsvaidzina, kad ir smacīgs gaiss
Saku ko jūtu
Мeklējot viņas pieejas kodu
Jo atsakos būt
Кā vairogdziedzeris bez joda
Nolemts notij sērīgai
Tāpēc šī ir mana oda
Mana oda cerībai
Оda cerībai
Vai rīb kara bungas vai nerīb vairs
Kā senām klintīm manai cerībai
Vienmēr spēcīgai, būs būt tai
Cerībai, cerībai
Manai mūžam dzīvai cerībai
Vai ir sausums tur vai vilnis devītais
Kā dziļām saknēm manai cerībai
Vienmēr spēcīgai, būs būt tai
Cerībai, cerībai
Manai mūžam dzīvai cerībai
Cerībai, manai cerībai, cerībai, cerībai būt
Būt ar mani nedēļām prasa daudz
Bet viņa līdzās gadiem sēdēja - tas prasa daudz
Vienmēr telpu pameta pēdējā - tas prasa daudz
Un viņu vēl par muļķa mierinājumu sauc
Bet ar viņu
Kad spieķos ir vieni puļķi - tas ir nieks
Ja dzīve liek ierīt duļķi - tas ir nieks
Esmu labāk mierīgs muļķis - tas ir nieks
Nekā trauksmains, aizdomu pilns gudrinieks
Saku ko jūtu,
Мeklējot viņas pieejas kodu
Jo atsakos būt
Кā vairogdziedzeris bez joda
Nolemts notij sērīgai
Tāpēc šī ir mana oda
Mana oda cerībai
Оda cerībai
Vai rīb kara bungas vai nerīb vairs
Kā senām klintīm manai cerībai
Vienmēr spēcīgai, būs būt tai
Cerībai, cerībai
Manai mūžam dzīvai cerībai
Vai ir sausums tur vai vilnis devītais
Kā dziļām saknēm manai cerībai
Vienmēr spēcīgai, būs būt tai
Cerībai, cerībai
Manai mūžam dzīvai cerībai
Cerībai, manai cerībai, cerībai, cerībai būt