Tu paliki manī
Tu paliki manī
Tu paliki manī
Kaut kā to sajutu te tad, kad caurvējš
Aizcirta durvis
Apturot pārdomas skaļās
Tās durvis, kuras
Tev aizejot palika vaļā
Arvien māju uzkopdams
Es logos pamanu daudz kur
Tavu plaukstu nospiedumus
Cauri tagad tiem raugos
Un tad nirt man sanāk tajās
Pārdomās, lecot no laipas
Kurā brīdī manā sejā
Piezemējās Tavi vaibsti?
Kurā brīdī manā visumā
Pagaisa daudzi tabu?
Arī jautājumus šādus drīzāk
Tagad man jautātu Tu
Tu paliki manī, Tu paliki manī, Tu paliki manī
Kaut kā Tu te aizķēries, aizķēries
Kā motīvs tik skanīgs aizķēries
Tu paliki manī un man prieks
Tu paliki manī laikam, lai kūst mans pērnais sniegs
Jo kad atkāpjas ilgas
To ikdienas bēgumā
Tad atkal jau silda
Pateicība, sniedzot spēku man
Tad jūtu, ka mūsu pieredzi
Ar pietāti tvert būšu ieradis
Tvert kā kaut ko glaunu
Saprasdams, ka jauna
Jēga aust un
Citu jau te nepamanīt
Vārdiem - tikai, klausies
Nepazaudē sevi manī
Kur pat bez sprādzieniem
Mans visums plešas plašumā
Šķiet notiek tas tāpēc vien
Ka reiz likteņus kopā sašuvām
Tu paliki manī, Tu paliki manī, Tu paliki manī
Kaut kā Tu te aizķēries, aizķēries
Kā motīvs tik skanīgs aizķēries
Tu paliki manī un man prieks
Tu paliki manī laikam, lai kūst mans pērnais sniegs