Tik zeltā un samtā Un galma dāmas vienaldzīgā mierā Bet tavā prātā tavs donžuāns Ir tavs pašapmāns Pie tavām kājām pērles kā sniegs Bet tev ar to vien nepietiek Tu esi kā dārzs bet es dārznieka sirds Madam jūsu prātā nav nekā dēļ kā mirt Tu nenojaut tu nezini kā Ir jāzin ir jāredz es neesmu vainīgs Jo tev bail no laimes Pēc kariem pēc lietiem tavā karaļvalstī Nav neviena dzīvā Un atkal kāds dodas uz divkauju brīvs Un atkal kāds pārmet kāds miris kāds dzīvs Tu esi kā dārzs bet es dārznieka sirds Madam jūsu prātā nav nekā dēļ kā mirt Tu nenojaut tu nezini kā