Tik neparasti ir redzēt miljardiem cilvēku, Kas slēpjas zem saviem jumtiem Kad kaut kur līst Un varbūt mazliet drošāk Un varbūt mazliet dīvaināk Kā parasti es uzvedos Tas tikai tāpēc, ka mazliet baidos Es neesmu ķeizars, neesu miljonārs Es varu tikai mazliet tevi sasildīt, Kad mūsu drēbes viscaur izmirks La la la Tas ir kā nopirkt dzīvi Tik neparasti brīvi La la la Un, lai gan esmu muļķis, Tad vismaz par augstu cenu gan Mums pieder lietus, pieder okeāns un tukšas ielas, Kā Noass es vedu tevi uz mājām, Lai glābtu no plūdiem un slapjām kājām Un kad mums pietrūks spēka Mēs sēdēsim zem parka kokiem Un nebaidies, mums būs tik silti, Kā tūkstošiem tūkstošiem kamīnu kuras La la la Tas ir kā nopirkt dzīvi Tik neparasti brīvi La la la Un lai gan esmu muļķis, Tad vismaz par augstu cenu gan Aiz aizelpotiem logiem Sēž miljards pie tējas un televizoriem Un tērgā par to, kā agrāk bijis Simts gadus uz zemes, Ka tā nav lijis Simts gadu jau Uz zemes tā nav lijis Uz zemes tā nav bijis Simts gadus jau