Uz ielas satraukto cilvēku ēnas Kāds kliedz, bet es nedzirdu vairs Tik viegls vējš, virs lido Es atplētu rokas un biju tik brīvs Knaģainiem pirkstiem Tu sažņaudz aizkarus Bet zini, man nav vairs žēl Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids Un nāca rīts, rīts tik sterili tīrs Izspūrušiem matiem, sejā ledains smaids Bet zini man nav, nav vairs žēl Izspūrušiem matiem, sejā ledains smaids Un nāca rīts, rīts tik sterili tīrs Tu piekliedz nakti tukšiem vaidiem Es stāvēju logā un vēlējos iet Tavi trauslie, kailie pleci Sārtās lūpas, es aizeju brīvs Izspūrušiem matiem, sejā ledains smaids Bet zini man nav, nav vairs žēl Izspūrušiem matiem, sejā ledains smaids Un nāca rīts, rīts tik sterili tīrs