Spēlējoties ar sevi spoguļa priekšā Tu pieskaries man un aicini iekšā Aizvērtām acīm tu sajūti ceļu Tik stipri es tevī caur mežģīnēm eju Viegli uz pirkstu galiem tu pacelsies Tik saldi tu ar mani ta spēlējies Spēlējoties ar sevi spoguļa priekšā Tu pieskaries man un aicini iekšā Tev trausli pleci un brūna āda Tik dzīvs tevī viss Un tagad tu mana Labās rokas pirksti ik pa brīdim pazūd aiz mežģīņotajām biksītēm, Glāstot pašu neiedomājamāko, noslēpumaināko vietu starp planētām, Kas saslēgušās vienotā orbītā riņķo manā galvā. Meteoru lietus kā sīkas skudras dursta Un nolīst pār manu sakarsušo muguru.