Iedomājies tev uz galda priekšā balta lapa
Uzzīmē, ko vēlies, vienkārši tāpat
Vai tas būtu punkts, krustiņš vai tintes kamols
Pildspalva jau parāda, kas tai prātā pamostas
Tas varbūt ir veids kādam psihoterapeits
Kādam parādi lūk šeit ir sākums, te ir beigas
Tas, ko gribēji teikt, ir, kas zin, kas ir skaisti
Kad cilvēka lielākās bailes var kļūt par lielāko kaisli
Viss pazaudēts izlikts uz ielas vienās zeķēs
Šādi stāsti ir dzirdēti, ne katrs ir metējs
Pretvējš nākotnē, pretim rāpjoties, pretīgs
Bezcerīgs sākotnē nespīd, padoties netīk
Tā ir tikai kārtējā pietura – izkāp, iekāp
Attieksme kā vilciens, kas atiet, pienāk
Varbūt pat bez pasažieriem, tukšs un bez kravas
Kamēr sliedes priekšā redzi, tikmēr vēl nav gals
Restarts
Restarts, restarts
Restarts, restarts
Restarts, restarts
Restarts, restarts
Cik tomēr tas ir aplami, ka bez maz katram
Viss ir līdz kaklam, bet bail pazaudēt, kas atrasts
Kas nopelnīts, sakrāts, dzīvē saprasts
Bet nedod īsti laimi, skrienot tālāk atkal
Tai pat laikā fantazējot, cik tas super būtu
Ja pēkšņi kļūtu brīvs, varētu vaļāties pa gultu
Darīt, ko gribu, aizceļot līdz Antarktīdai
Spert soli pretī savai mūža mīlestībai
Te pēkšņi, kā negaidīts, 1. janvāris vasaras vidū
Sirds dauzās kā basketbola bumbas dribls
Viena minūte norobežo iespējas, kas gaida
No tā, kas tikko aizgājis un neatgriezīsies vairs
Pasmaidīt, iztaisnoties, nenokārt galvu
Ne katram ir dots piedzīvot sākumu jaunu
Kad nav ko zaudēt, tad var iet pilnā ručkā
Kā tad savādāk tikt līdz šampim un hlapuškām?
Restarts
Restarts, restarts
Restarts, restarts
Restarts, restarts
Restarts, restarts
Ak vai, ak vai vecai dzīvei baju-baj
Tad lai, tad lai jaunai dzīvei haju-haj
Ak vai, ak vai vecai dzīvei baju-baj
Tad lai, tad lai jaunai dzīvei haju-haj
Restarts
Restarts, restarts
Restarts, restarts
Restarts, restarts
Restarts, restarts