Vairs, vairs, vairs, kad Tu negribi vairs negribi vairs,
Negribi vairs, tad Tu nevari vairs, nevari vairs,
Nevari vairs
Kad Tu negribi vairs negribi vairs, negribi vairs, tad
Tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Es spolēju kādreiz uz vietas, bez ambīcijām
Dzīve bij' kā stienis, bez svariem, ko es cilāju
Nolaist līdz kaklam, tāpat kā uzgrūst atkal
Ja nesit ārā sviedrus, paliek borings, var atcelt
Tāpēc gribās sevi bakstīt, grūstīt, izaicināt
Reti kurām lietām svarīgs ira dizains,
Pirmkārt izbaudīt, izgaršot, sasniegt, pirms kājas atstiept
Iegūt atbildes pirms vēl jautājums sāk rasties
Ambīcijas sarūk redzot 15 gadīgu skuķi
Uzmālētu uz 25, un tu uzraujies kā muļķis
Ar baltiem bēgoniem pie tualetēm tie rindā stāv
Tev rītā eksāmens, bet tu spēlējies ar nāvi
Ambīcijas sarūk izbraucot uz mūsu ielām
Bedrainie ceļi, itkā kuri dzenušies pēc liekām
Te visam izskaidrojums savs, mistika uuuu
Ka izskaidrojuma nav
Manas ambīcijas gandrīz izbeigušās bij'
Pirms 600 milijoni dienvidtilta vantīs bira
Bet tāpat pāri lūkam braucot dauzās
Viadukts kā ārzemes, bet iebraucam mēs auzās
Aaa, galvu saķēruši mēs, zviedri izpērk mūsu mežus, a mēs pērkam viņu drēbes
Te vienam nokrīt parūka, un kuģis pārtapa par laiviņu
Manas ambīcijas saruka, kad mēs ievēlējām Kaimiņu.
Piedz.
Vairs, vairs, vairs, kad Tu negribi vairs negribi vairs,
Negribi vairs, tad Tu nevari vairs, nevari vairs,
Nevari vairs
Kad Tu negribi vairs negribi vairs, negribi vairs, tad
Tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Manas ambīcijas sarūk
Dzirdot mazu bērnu kliedzam
Daudz naudas, daudz naudas.
Tiešām? Vai es esmu atpalicis
Vai mēs esam briesmās
Es viņa gados spēru dārzeņus blakus miestā
Prīmā, baidies, gatavojies nomest svaru
Te kā suņus kūda, mēdiji biedē mūs ar karu
Tai pat liekā paši barojas no krievu siles
Darbam, bīsties no balti zila sarkana
Ambīcijas sarūk redzot sadevušos krāniņos
Pa brīvibas ielu soļo, valdiņš samīlējies mārtiņos
Vai varavīksnīte mūs vieno
Visiem pāri liecās
Kam mums bēdas? Kam mums visa liekā?
Aaa, Mūsu pīļu dīķī, katrs otrais tēlo zvaigzni
Šovs bez apstājas, dzeltanie tik pelna maizi
Kamēr īstās zvaigznes ceļ laukā gremī un oskarus
Mūsu superstāri piekrīt izģērbties pa sotaku
Manas ambīcijas gandrīz izbeigušās bij'
Pirms es pamaniju dejojam pie kantrī stila
Kovboj cepures, savu tautu baltijas jūras krastā
Liekot soli pie solīša līdz viekta jūdze sestā
Piedz.
Vairs, vairs, vairs, kad Tu negribi vairs negribi vairs,
Negribi vairs, tad Tu nevari vairs, nevari vairs,
Nevari vairs
Kad Tu negribi vairs negribi vairs, negribi vairs, tad
Tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs